Japānā ap 1955. gadu organizatoriskā pārkārtošana bija beigusies. Sešdesmito gadu sākumā dibinājās aikido universitātes klubi. 1984. gadā ap 200 Japānas universitātēm bija savi aikido klubi, kuru skolotāji neapšaubāmi pieder pie Aikikai sabiedrības. 1976.gadā tika dibināta Visjapānas Aikido Asociācija, kuras mērķis – nodrošināt sadarbību un draudzību starp visiem Japānas aikidokām, neatkarīgi no tā, vai viņi ir aikido asociācijas, privātklubu, sponsorfirmu vai Pašaizsardzības Ministrijas Aikido Asociācijas biedri. Aikikai Sabiedrība vēl joprojām ir centrālā organizācija, kas nodrošina mācības tīrību Japānā.
Tajā pat laikā aikido ātri izplatījās citās valstīs un kontinentos. 1950-to gadu sakumā vairāki aikido meistari sāka izbraukt uz ārzemēm un tur mācīt aikido. Aikido kļuva par starptautisku parādību. 1957. gadā Madridē savācās speciāla komisija, lai sagatavotos Starptautiskās Aikido Federācijas dibināšanai. Šeit bija pārstāvētas 30 valstis. 1976. gadā federācija sāka darboties. Neskatoties uz savu neilgo vēsturi, aikido paliek arvien populārāks un pazīstamāks. Tam sāk pievērst arvien lielāku uzmanību un vērību. Iemesls tam ir garīgo vērtību piesātinātība.
Galvenā Aikido mītne ir Hombu-Dojo Tokijā. Japānā pastāv vairākas aikido organizācijas. Starptautiskajā arēnā darbojas Starptautiskā Aikido Federācija. Aikikai Sabiedrība izsniedz Danu diplomus un koordinē to izdošanu citām organizācijām. Ar aikido nodarbojas vairāk kā 60 pasaules valstīs visos kontinentos aptuveni 800 tūkst. cilvēku no kuriem 200 tūkst. ir daiļā dzimuma pārstāves.
Viena daļa, kas pasniedza O-senseja izveidotajās skolās atdalījās un izveidoja savas aikido interpretācijas, sakoncentrējoties uz vairāk efektīvām un pieejamākām metodēm. Tā Minoru Mosizuki izveidoja stilu- Ioseikan, Minoru Hirai- Korinderyu, Kandži Tomiki- Aikido Tomiki, Godzo Sioda –Yoshinkan u.t.t.
Citi pasniedzēji pameta Aikikai skolu uzreiz pēc O-senseja nāves un izveidoja savas skolas uz enerģētiskā aspekta –KI. Tādā veidā, Koichi Tohei izveidoja Shin-Shin-Tuatsu–Aikido un Kino-Kankukai metodi, Icuo Cuda-Kacugan-Kai, Masamishi Noro- Kino Mishi u.t.t.
Galu galā tiešie Moriheja Uesibas mācības sekotāji turpināja pasniegt Aikido viņa skolās, vienādā mērā pievēršot uzmanību visiem aspektiem.
Vienmērīgi ar aikido turpināja pastāvēt arī tradicionālais Aiki-Jutsu, sastāvot no diviem novirzieniem: Takeda-Ryu un Daito-Ryu.
Takeda klana tradicionālā austrumu cīņa tika pārskatīta un transformēta, pateicoties Shingenu Takeda. Un tagad tas ir zināms ar nosaukumu Takeda-Ryu –Aikido.
